Es neesmu liela šašlika cienītāja un noteikti nevaru visu vasaru katru nedēļas nogali to cept. Bet ik pa laikam ar milzīgu prieku to tomēr baudu!
Turklāt vislielāko prieku man sagādā ne tik daudz pati ēšana, cik pats process un atmosfēra.
Gaļa, cepta uz ugunskura, man patiesībā īsti negaršo. Toties sirsnīgā gaisotne, šaurs tuvinieku loks, svaigs gaiss – to es dievinu!
Kā gatavot:
Ņemam labu, kuplu buntīti svaigus pētersīļus un sakapājam. Vai arī vienkārši saplūcam ar rokām (arī tāds “kapāšanas” veids ir sastopams).
Tālāk ņemam pavisam parastus dzeltenos sīpolus, nomizojam un sagriežam gredzenos vai pusgredzenos. Nav nepieciešams griezt pārāk plāni.
Arī sarkanos sīpolus var marinēt pie šašlika, bet man personīgi tie labāk garšo svaigi. Jo tie ir saldāki un ne tik asi kā dzeltenie sīpoli.
Sagrieztos sīpolus liekam traukā:
Pievienojam turpat arī mūsu sakapātos pētersīļus un ieberam kūpinātu papriku:
Ar ko kūpinātā paprika atšķiras no parastās (saldās, maltās paprikas):
Parastā paprika: žāvēta saulē vai siltā telpā, pēc tam samalta.
Kūpinātā paprika: žāvēta virs dūmiem (parasti ozolkoka).
Parastā: saldena, maiga, ar vieglu pikantuma noti.
Kūpinātā: dziļa, piesātināta, ar izteiktu kūpinājuma un viegli karamelizētu pēcgaršu.
Es ļoti mīlu kūpināto papriku un šai receptei ieteiktu tieši to. Taču nepārspīlējiet – tās garša var nomākt visu pārējo.
Tālāk tajā pašā traukā pievienojam sāli un lejam augu eļļu (es izmantoju pavisam parastu saulespuķu eļļu).
Citronu kārtīgi nomazgājam un noslaukām. Ņemam mazo rīvi un norīvējam citrona miziņu, cenšoties neaizskart balto daļu:
Ja tādas rīves jums nav, miziņu var noņemt arī ar dārzeņu mizotāju. Bet man tomēr rīve patīk vairāk.
Lasi vēl: Pavasara “zelts” jūsu dārzam: kā pagatavot mēslojumu no pienenēm un palielināt ražu
To pārgriežam uz pusēm un izspiežam sulu:
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..